Šodien noskatījos 7.daļu filmai "Zāģis". Protams, es skaidri apzinos, ka tas ir izdomāts un tā ir tikai filma, kurā lomas spēlē vienkārši aktieri, taču varbūt filmā ir noslēpts kas vairāk, kā vienkārši aizraujošs sižets par "spēli"?
Tātad, vai cilvēks tik tiešām ir tāds radījums, kurš savas kļūdas apjēdz, kad viņam vajag maksāt par tām? Tik tiešām nevar tā būt, ka ikviens cilvēks, izdarot kādam pāri, uz to brīdi vai vismaz pēc kāda neilga laika posma saprot, ka viņam nebija taisnība un nožēlo to. Šāda apgaismība taču var parādīties tikai pēc gadiem! Cik ļoti katram piektajam cilvēkam pietrūkst "spēles", jo ir nodarījuši kādam ko, banāli sakot, sliktu? Tas būtu ļoti nežēlīgi, ne-ētiski un visādi citādi tas būtu drausmīgi, taču, vai kāds neapsver domu, ka, ja daži izspēlētu šāda tipa "spēli", tas varētu pārmācīt cilvēkus? Es esmu pārliecināta (pati arī taču esmu cilvēks!), ka ik dienas mēs, cilvēki, kādam nodarām pāri, to pēc tam nedz nožēlojot, nedz domājot par to. Varbūt, ja mums būtu dota izvēle atdot savu dzīvību par glābiņu citam, dzīvība tiktu vērtēta daudz augstāk? Un ne tikai sava dzīvība, bet gan arī apkārtējo cilvēku... Tas pats ir ar dzīvi. Tās izšķērdēšana uz nevajadzīgām lietām, cilvēkiem un parādībām it kā ir saprotama, jo kā gan saproti, kas ir laime, ja neizjūti arī nelaimi. Taču iespējams dažreiz vajag likt piebremzēt savām mežonīgajām tieksmēm, kas ir palikušas ne tikai no homo erectus? Vai tagad ikvienam, kurš izlasīs šo, tā saucamo, rakstu, vajag skriet atvainoties kādam un darīt labu? Protams, ne, jo neviens Džons pie jums neies, neveidos lamatas un, jā, nespēlēsies ar jums, bet, ja jūs zinātu, ka "Zāģis" ir īsts un viņš staigā arī pa jūsu ielām, vai jūs rīkotos tā, kā rīkojaties tagad? Vai jūs pārstātu melot, darot citiem sliktu, tādējādi? Vai jūs necenstos citu acīs izskatīties labāks nekā esat, izmantojot dažādas nepieņemamas metodes? Vai jums būtu bail?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru