***
kad nomiršu, gribēšu redzēt vai asaras būs kādam acīs
man nepatīk baltos kostīmos tērptie
ja mana māte zinātu, kāda izaugot palikšu,
zinu, ka tā taisītu abortu
es nepiedodu liekuļiem un nodevējiem...
tie tikai noskūpsta manu pieri
pasaka ardievas un pagriežas ar mugurām
tā kā griezās kad pie dzīvības turējos
visi tēlo pretīgās bēdas un saka cik jauks cilvēks biju
es zinu ka tie liekuļo
cik atceros vienmēr tādi bijuši
jūs neskatieties uz manām aizvērtām acīm
***
es liedzos atzīt ko tādu, ko negribu. jā, esmu es tukša. vārda tiešākajā nozīmē.
un ar anatomiju te sakara nav. vai Tu zini, kas ir tas ?
es šaubos. Tev par saldu būšana.
sastopies ar bailēm tumšā ielā. bail ?
Tev taču vienalga. Tev ir mugura.
vai baidies no tā, ka Tev izraus sirdi ?
no tā, ka Tev vienkārši nebūs artēriju, arteriolu ?
ar anatomiju sakara nav. teicu jau, ja ?
bet vai, kad manis nav, Tu skumsti ?
domā, ko man rakstīt ? vai tu par to nesatraucies ?
par ātru, VISS PAR ĀTRU, jā.
es paskatos uz Tevi, Tu paskaties, tā skaisti, no apakšas.
neliec man raudāt, es nepiekritīšu.
lūdzu, beidz, es neesmu pierunājama uz muļķībām !
es metu Tev ar savām dusmām !
no spēka, no sirds.
no kā, Tu saki ?..
anatomijai nav te sakara, klau !
es negribu iet gulēt, man sitīsies traki sirds pret krūtīm.
es nevaru tai likt stāties, tas taču nozīmēs galu
ir Tev jēga te palikt ?
nepierunāsi mani...es Tev saku, beidz...bēdz no dusmām !
kas Tev tur sitīsies ?
zinu, zinu, es par Tavu anatomiju.
ja ? kā tad tas paskaidrojams ?
nemelo sev - sirds, ha!
man pa artērijām un vēnām lēnām aizplūst nāve.
tā noslīkst rūgtumā.
es iedzeru to vēl, tā slīkst...
neesi aicināta ?
taču negvelz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru