latvieši pret krieviem.

03.07.2010. saitā www.spoki.lv tika publicēts raksts par to, kā viens jaunietis uzkliedza sievietei tikai dēļ tā, ka viņa ir krievu tautības. Tas mani iedvesmoja uzrakstīt „atbildes” rakstu. Arī cilvēki, kas komentēja rakstu, bija noskaņoti ļoti negatīvi pret krieviem un lielākā daļa komentāru sastāvēja no ieteikumiem krieviem braukt prom, visādām rupjībām, kas adresēti krieviem. Diemžēl tikai daži komentāri bija pret raksta autoru.
„īs stāstiņš, kā man izgāja origo, rimītī..
 nesāksim ar to, ko un kāpēc pirku, bet es jau stāvēju rindā,lai norēķinātos, par sevis paņemtajiem produktiem, rinda bij patiešām gara, tāpēc, jau biju kādu laiciņu tur stāvējusi/stāvējis , kad cauri rindai, lai nokļūtu kaut kur citur, gribēja izsparaukties kāda sieviete, līda cauri un nobļāvās- palaidiet mani garām (proti, tikai savā krievu valodā, kurai Latvijā NAV vietas! ), paskatijos uz viņu un sapratu, ka viņa ir no Latvijā dzīvojošajiem krieviem, kuri man besī, jo visa mūža garumā nemāk iemācīties valsts valodu pārsvarā visiem pat dzimtenes valodu! uz ko es viņai atbildēju- nevisi Latvijādzīvojošie ir krievi! te nav krievija, runā Latviski!
sievieti pārņēma dusmu vētra,m šī sāka bļaut kaut ko, ka mūsdienu jaunatnei nav cieņas utt, es tikai atbildēju, ka te nav padomju savienība, kurā viņai vajadzēja nomirt,, tālākos viņas tekstus te būtu nesmuki rakstīt, bet man blakus stāvēja sargeņģelis, proti laikam visi tur patrāpijās Latvieši, kuri bij noskaņoti kā es..
 pēc ļoti lielas vārdu pārmaiņas, un jau pieminētās sievietes ļoti lauzītās Latviešu valodas mēģinājuma kaut ko izrunāt, atnāca apsargi, kuri no mums- vienotajiem Latviešiem saprata, ka sieviete ir atnākusi traucēt pircēju mieru, un sākusi bļaut virsū tikai par to, ka esam Latvieši!
 sievieti apsargi aizveda, bet mums- Latvijas pirmiedzīvotājiem, palika tikai atvieglojums sirdī...
kopsavilkums- es neprasu, lai esat rasisti, kuriienīst krievus, bet krieviem būtu jāsaprot, ka te ir Latvija! te nev krievija, te jāpieņem Latviešu kultūra, nevis jāmēģina popularizēt propoganda kura vērsta pret mūsu tautu! te ir MŪSU mājas! te nav vietas viņiem-atpalikušajiem krieviem(tas nav mans uzbrauciens, bet fakti paliek fakti- krievija ir viena no eirāzijas atpalikušajākām valstīm)..
LATVIETI, NEPADODIES! DZIMTENĒ RUNĀ LATVISKI, LAI ARĪ KO TAS PRASĪTU!”
Šādi izskatās pilnā versija rakstam, ko ievietoja kāds puisis ar niku whitelucifer. Var redzēt, ka šis latvietis ir uz „jūs” ar latviešu valodas gramatiku, taču joprojām turpina aizstāvēt latviešu tautu, kaut arī pats nav tas labākais piemērs.


Tātad esmu iespaidojusies no whitelucifer raksta un tagad necentīšos kārtējo reizi kaut ko mainīt, kā vēlējos pirms tam, kad rakstīju portālā www.draugiem.lv dienasgrāmatas, lai cilvēki "ņemas" pie prāta, tā teikt.
Es saprotu, ka ļoti daudzi man tagad bruks virsū un teiks, lai es, krievu tautības būdama, arī braucu prom vai kārtējo reizi atsūtīs „linku” uz www.braucmajas.lv utt. utjp. Taču es šo rakstu vēlos publicēt tikai un vienīgi tāpēc, ka pēc manām dienasgrāmatām portālā www.draugiem.lv, pāris mani draugi pārstāja viens otru apsmiet vai kā citādi tautības dēļ. Kaut vai draugu starpā jociņi par tautību bija vienkārši tāpat, neko ļaunu nevēlot, taču ļoti bieži aizskāra abas puses - gan latviešus, gan krievus.
Kas ir patriotisms, es zinu, taču es neuzskatu, ka whitelucifer un vēl daži komentētāji to zina, jo, pēc viņu domām, cilvēku apsaukāšana un teikšana, lai krievus iet un dedzina uz sārta, ir patriotisms - nav tas patriotisms, cilvēki, nav! 
Pieturos pie domas, ka katrā tautā ir savi fenomeni, vārda sliktākajā nozīmē, taču cilvēkus nevajag šķirot. Taču, satiekoties ar kādu pirmo reizi, jautājam vārdu, nevis tautību. Tautība ir tikai tas, kas rakstīts mūsu pasēs. Jā, es arī esmu pret tiem krieviem, kas dzīvo Latvijā ļoti ilgi, taču nepārzina valsts valodu. Bet es apsveru domu, ka ir kādi cilvēki, kuriem ir kādi mīkstinošie apstākļi, piemēram , manai vecmāmiņai. Viņa pārcēlās uz Latviju, kad viņai bija 18 gadi, taču strādāja rūpnīcā, kur viņai nācās cilāt ķieģeļus un likt tos uz platformām un neviens neprasīja valodu, jo bija PSRS valdīšanas laiks. Taču, kad beidza pastāvēt Padomju Savienība, vecmāmiņa saslima ar astmu un runāja tikai mājās ar vectēvu un suni, mazbērniem un bērniem, kas ik pa reizei pie viņas atbrauca. Protams, brauca uz pilsētu, bet viņas minimālās zināšanas ļāva pajautāt pārdevējai, kur atrodas cukurs, kaut arī ar tiešām lielu akcentu. 
Un vēl kas, vai tie cilvēki, kas tagad brauc uz Īriju, Angliju, Nīderlandi u.c., uzreiz atbraucot, zina tās valsts valodu? Taču, nē, ar laiku iemācās, varbūt ir arī tādi pāris cilvēki Latvijā, kas atbrauca no Krievijas.
Es tagad nevienu neaizstāvu, nepārprotiet, bet es vienkārši ceru, ka arī pēc šī raksta vismaz viens vai divi cilvēki apdomās savu rīcību, vārdus, kas tiek vērsti pret citu tautību cilvēkiem.