Protams, jauniešu gados šķiet, ka dzīve ir ļoti gara, vēl var paspēt izdarīt visu to, ko esam sapņojuši, būdami mazi, vai vienkārši vadāmies pēc saviem principiem, kas ir, tā teikt, normālam cilvēkam jāizdara. Bet vai ir tā tik gara, kā mums varētu likties? Šis raksts nebūs pesimistisks vai negāciju pilns, tas būs tikpat parasts raksts, kādus mēs lasām dažādos portālos ik dienas.
Vakar, sērfojot internetā, uzdūros kādam rakstam, kurā runa bija par to, cik negaidīti cilvēki nomirst. Piemēram, viena sieviete sēdēja mašīnā ar saviem bērniem pie lielveikala un uz viņu mašīnu viens no burtiem, kas veidoja lielveikala nosaukumu, uzkrita virsū. Nomira visi, kas atradās mašīnā. Taču diez vai šī sieviete domāja, ka viņai ir atlikušas 10, 9, 8, 7...sekundes līdz tam, kad viņa uzzinās, vai ir kas tālāks par fizisko ķermeņa eksistenci. Protams, tas būtu absurds. Droši vien viņa gaidīja savu vīru, ar kuru bija precējusies vairākus gadus un tieši tajā brīdī plānoja, ko gatavos vakariņām savai mīļajai ģimenei.
Nav tā, ka es tagad vienkārši pabeigšu savu rakstu ar kādu morāli vai atziņu, kas visiem sen zināma, bet gan došu padomu. Protams, es neesmu 40 gadus veca (teikšu tomēr jauna, jo tā skan labāk), tātad jauna sieviete, kura ir daudz ko pieredzējusi un var dalīties ar saviem padomiem pa labi un pa kreisi, tā teikt. Taču es ļoti daudz lasu, runāju ar gudriem cilvēkiem un nodarbojos ar to, ka rakstu gan dzeju, gan diezgan filozofiskus materiālus un tāpēc varu teikt tikai vienu – tās lietas, kuras mēs pierakstām mūsu sapņu sarakstiņam, ir jācenšas realizēt jau tagad. Es ļoti ilgi gribēju kļūt žurnāliste, bet visu laiku baidījos par to, ka es nerakstu tā, kā būtu jāraksta īstenam žurnālistam, taču tagad es, tā teikt, ņēmos pie prāta un izlēmu sūtīt savus gara darbus vismaz kaut kur, jo pat vienā krievu pasakā teica viens puisis: „Es neesmu burvis, es tikai mācos!”, mums ir šis teikums jāatceras visu laiku. Tad, kad ciešam neveiksmes, arī tad, kad mūs piemeklē negaidīta veiksme. Viss paliek fortūnas ziņā, bet fortūna nespēs jūs pamanīt, ja būsiet viens no tām aitiņām, kas ganās pļavā un seko gana norādījumiem. Tad fortūna vienkārši no jums vienu brīdi atbrīvosies, lai nebūtu lieks. Lieciet viņai jūsmināties par jums un tad arī fortūna neizklaidēsies, mētājoties apkārt ar interesantām slepkavību idejām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru