Redzot ēnu, domāju par sauli.
1.daļa.
jau atkal nākas tev skriet
jo kārtējo reizi kavē
no skriešanas jau sāp kakls
un liekas ka kājās ir betona kurpes
viens neveiksmīgs solis
lūzt papēdis un paklūpi tu
iekrīti ar rokām tieši peļķē
bikses uz ceļiem ir traki netīras
tevī uzvārījās negāciju dzira
un prasi tu
par ko sodi mani
2.daļa.
taču skaties no puses šīs
vai tad nemēdz neveiksmes
negaidīti nākt
un vai tad kāds kaķis melns
nemēdz sēdēt tev aiz ādas
stipri skrāpējot sirdi
un vai vienkārši smilkstošs suns
mājās uz lieveņa nemēdz
mīdīt tavus nervus
neviena diletantiska apgalvojuma
še stāvot un skatoties uz tumšo ēnu savu
man nav bail no tās
jo apkārt man
tā neliekulīgi sakot
ir smaidi un saules stari
jo apkārt man ir sen gaidītais
dzīvot prieks
utopija šī nav
tikai iekšējais mans dialogs
es prasu balsij savai iekšējai
kādu retorisku jautājumu
vai mīli dzīvi savu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru